Turaidas pils

Turaidas pils ir viduslaiku cietoksnis virs Gaujas senlejas, Siguldas malā. Siltie sarkanie ķieģeļi to padara par vienu no atpazīstamākajām Latvijas pilīm. Pirms mūra sienām šeit stāvēja lībiešu vadoņa Kaupo koka pils. Vietas lībiskais nosaukums Toreidhia nozīmē „Dieva dārzs”.

Kad Kaupo pils cīņās nodega, 1214. gadā Rīgas bīskaps Alberts pavēlēja te celt jaunu mūra cietoksni. Sākumā to nosauca par Fredelandi jeb Miera zemi, taču vietējie palika pie Turaidas vārda, un tas uzvarēja. Gadsimtu gaitā izauga vairāk nekā 200 metru garš ēku komplekss ar dzīvojamām mājām, virtuvēm, alus darītavu un pat cietumu.

Pils senākā daļa ir galvenais tornis, kas sasniedz teju 39 metrus. Viduslaikos tas bija pēdējais patvērums, ja pili ieņēma. Interesanti, ka tornī nevarēja ieiet zemes līmenī. Durvis atradās aptuveni 10 metru augstumā, tur, kur šodien redzams balkons, un līdz tām veda koka kāpnes. Uzbrukuma gadījumā aizstāvji tās vienkārši nogāza.

Sargi katru dienu skrēja augšā pa stāvajiem pakāpieniem, lai vērotu senleju un laikus pamanītu ienaidnieku. Kāpiens ir izaicinājums vēl šodien - kādās sacensībās ātrākais skrējējs torņa kāpnes pieveica tikai 31 sekundē. Līdz ar šaujamieroču izplatību pils ieguva masīvus lielgabalu torņus. Ziemeļu vārtu tornim sienas ir līdz četriem metriem biezas, ar šaujamlūkām agrīnajām āķu bisēm.

Pilij bijusi vētraina dzīve. Te saimniekoja Rīgas arhibīskapi, bet Livonijas ordenis to ieņēma atkal un atkal. 16. un 17. gadsimta karos pils vairākkārt mainīja saimniekus - te valdīja gan poļi, gan zviedri.

Beigas pienāca 1776. gadā muļķīgas nejaušības dēļ. Stāsta, ka kāds muižas iemītnieks mēģinājis nošaut bezdelīgu, kas sēdējusi uz klēts salmu jumta. Viena dzirkstele aizdedzināja sausos salmus, un pils nodega līdz drupām. Gandrīz divus gadsimtus tā stāvēja kā romantiskas drupas.

Atjaunošana sākās 20. gadsimta 50. gados. Pēc 25 gadus ilgiem izrakumiem, kas Turaidu padarīja par vislabāk izpētīto pili Baltijā, mūri un torņi tika daļēji atjaunoti pēc seniem 18. un 19. gadsimta zīmējumiem. Atjaunotajās ēkās tagad izvietotas ekspozīcijas par viduslaiku dzīvi.

Ar pili saistās skaistākā un skumjākā Latvijas mīlestības leģenda par Turaidas Rozi. 17. gadsimta sākumā pilī uzauga bārenīte Maija, kura iemīlēja dārznieku Viktoru. Meiteni iekāroja poļu algotnis Adams Jakubovskis.

Ar viltu viņš atvilināja Maiju uz Gūtmaņa alu un mēģināja viņu piespiest. Lai paliktu uzticīga Viktoram, meitene iestāstīja viņam, ka sarkanais kaklauts sargā no zobena cirtiena, un izaicināja to pārbaudīt. Jakubovskis cirta, un Maija krita mirusi. Viņas kaps ar vārdiem „Mīla stiprāka par nāvi” joprojām ir pie pils mūriem.

Pils ir tikai daļa no 42 hektāru lielā Turaidas muzejrezervāta, un pārējo ir vērts izstaigāt nesteidzīgi. Dainu kalns un Skulptūru parks godina latviešu tautasdziesmas, bet netālu stāv senā koka Turaidas baznīca un Baznīckalns.

Pie Turaidas Rozes kapa var nolikt ziedus, bet vēsturiskajā Turaidas muižā gandrīz 40 senas ēkas stāsta par dzīvi šeit ilgi pēc bruņinieku laikiem. Blakus esošā Sigulda piedāvā gaisa trošu ceļu pār Gauju un vēl pilsdrupas, tāpēc viss apvidus lieliski der dienas braucienam no Rīgas.