Brīvības piemineklis Rīgā

Brīvības piemineklis ir Rīgas centra augstākais un iemīļotākais orientieris. Tautā to sauc par Mildu - pēc jaunās sievietes, kas stāv pašā augšā. Kopā ar viņu piemineklis sniedzas 42 metru augstumā Brīvības bulvāra sākumā, uz robežas starp Vecrīgu un pilsētas parku. Pamatakmeni ielika 1931. gadā, bet gatavo pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, Latvijas valsts gadadienā.

Tas atrodas vietā, kur līdz Pirmajam pasaules karam slējās piemineklis Krievijas imperatoram Pēterim I. Šī nomaiņa daudz ko pasaka. Piemineklis iezīmē Brīvības cīņu noslēgumu - tās sākās ar Latvijas neatkarības pasludināšanu 1918. gadā un beidzās ar 1920. gada miera līgumu. Pāri visam tas godina cilvēkus, kuri atdeva dzīvību par jauno valsti.

Pieminekļa metu radīja tēlnieks Kārlis Zāle, kura darbu ar devīzi „Mirdzi kā zvaigzne!” izraudzīja tikai ceturtajā konkursa kārtā. Zāle vēlējās pieminekli, kas būtu saprotams visiem un visos laikos. Vēl pārsteidzošāka ir nauda: piemineklis izmaksāja 2,5 miljonus latu, un valstij tādu līdzekļu nebija.

Tāpēc to cēla burtiski visa tauta. Ziedoja gan turīgi uzņēmumi, gan studenti un skolēni, kuri atdeva savu kabatas naudu. Līdzekļus vāca ielās īpašās urnās, rīkoja loterijas un labdarības balles. Kad 1935. gadā pieminekli atklāja, uz svinībām sanāca vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Kompozīcijas centrā ir Māte Latvija. Vienā rokā viņa tur zobenu un sargā Dzimtenes vairogu, otrā - vārpu kūli, darba un auglības zīmi. Blakus stāv tautas dēls un meita. Pieminekļa pamatni rotā 13 skulpturālas grupas un bareljefi, tostarp varonis Lāčplēsis cīņā ar lāci un grupa „Ķēžu rāvēji”, kas attēlo atbrīvošanos no važām.

Fasādē izkalta devīze „Tēvzemei un Brīvībai”. To ierosināja dzejnieks Kārlis Skalbe. Pašā augšā sieviete paceļ debesīs trīs apzeltītas zvaigznes. Tās simbolizē trīs Latvijas vēsturiskos novadus: Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

Tikai piecus gadus pēc atklāšanas garām jau dārdēja padomju tanki. Padomju laikā ziedu nolikšana šeit bija aizliegta, un vara pat sprieda par pieminekļa nojaukšanu. Galu galā vara mēģināja pārrakstīt pieminekļa nozīmi, apgalvojot, ka trīs zvaigznes esot trīs padomju Baltijas republikas.

Taču tauta atcerējās patiesību. 1987. gada 14. jūnijā cilvēktiesību grupa „Helsinki-86” nolika pie pieminekļa ziedus deportāciju upuru piemiņai. Tā laika apstākļos tas bija drosmīgs solis, kas aizsāka Trešo atmodu un ceļu uz neatkarības atjaunošanu.

Piemineklis atrodas zem klajas debess Rīgas centrā, tāpēc pie tā vari pieiet jebkurā laikā - dienā vai naktī - un bez maksas. No vienas puses ir Vecrīga, no otras - Bastejkalna parks, abi pāris minūšu attālumā. Ieplāno 15 līdz 20 minūtes, lai apietu apkārt un aplūkotu tēlus.

Katru dienu no plkst. 10:00 līdz 16:00 pie pieminekļa stāv goda sardze, un karavīri mainās katru stundu. Viņi stāv nekustīgi, bet arī viņi ir cilvēki: sardzi noņem, ja sals ir stiprāks par -10 °C, karstums pārsniedz +25 °C vai pūš vētrains vējš. Ievēro cieņpilnu distanci un nešķērso zemās ķēdītes ap pamatni.