Rīgas pils

Rīgas pils ir viduslaiku cietoksnis Daugavas krastā, Vecrīgas ziemeļu malā. Sākotnēji tā bija Livonijas ordeņa mītne. Ordenis bija krustnešu bruņinieku brālība, kas viduslaikos valdīja pār lielu daļu mūsdienu Latvijas. Piecu gadsimtu laikā pili daudzkārt pārbūvēja, un šodien tā ir Latvijas prezidenta oficiālā rezidence.

Pils stāv tieši pie upes, blakus Pils laukumam. No šejienes labi redzami abi apaļie torņi: Svina tornis un Svētā Gara tornis. Tie šo pilsētas stūri iezīmē jau gadsimtiem. Pati ēka ir prezidenta rezidence, tāpēc lielākā daļa telpu apmeklētājiem ir slēgta, taču pils ārpuse ir viens no fotografētākajiem skatiem Rīgā.

Stāsts sākas ar ilgu ķildu starp pilsētu un ordeni. Rīga bija bagāta tirdzniecības pilsēta, kas gribēja pati lemt par saviem darījumiem, bet ordenis to gribēja pakļaut. Abas puses gadu desmitiem cīnījās. Kad 1330. gadā Rīga beidzot padevās, viens no miera nosacījumiem bija bargs: pilsētniekiem par saviem līdzekļiem un uz savas zemes bija jāuzceļ ordenim jauna pils.

Pils atradās pie upes - pietiekami tuvu, lai pilsētu turētu grožos, bet ērti aizsargājama. Rīdzinieki to nekad īsti nepieņēma. 15. gadsimta 80. gados viņi pili aplenca un gandrīz nojauca, un uzcēla no jauna tikai tāpēc, ka ordenis lika. Cietoksnis, kas stāv šodien, tika pabeigts 1515. gadā uz vecajiem pamatiem, ar mūriem līdz trīs metru biezumam un apaļu torni katrā stūrī.

Ordenis pili neturēja ilgi. 1562. gadā Livonijas valsts sabruka, un pašā pils Kapitula zālē pēdējais mestrs nodeva savu krustu un pils atslēgas Polijas karaļa pārstāvim. Tā pils pārgāja Polijas rokās, 1621. gadā to pārņēma Zviedrija, bet 18. gadsimtā - Krievijas impērija.

Katrs jaunais valdnieks atstāja savu zīmi. Poļi upes pusē piebūvēja korpusu, zviedri uzcēla torni ar groteskiem cilvēku un dzīvnieku tēliem. Krievijas laikā pili pārbūvēja klasicisma stilā, un tā ieguva mierīgākās fasādes, kādas redzamas šodien. Viduslaiku cietoksnis un vēlākā pils tagad ir saauguši vienā ēkā.

1922. gadā, dažus gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, pils kļuva par Valsts prezidenta mājvietu. Padomju okupācijas laikā tā šo lomu zaudēja, un tajā darbojās bērnu radošie pulciņi - tāpēc vecākā paaudze to joprojām atceras kā Pionieru pili. Kad Latvija atguva neatkarību, prezidents tur atgriezās.

Šodien Rīgas pils atkal ir Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence. Ieeju sargā goda sardze, un virs pils plīvo prezidenta karogs, kad prezidents ir Latvijā. Ēka, kas sākās kā piespiedu kārtā celts cietoksnis, ir kļuvusi par vienu no spilgtākajiem Latvijas valsts simboliem.

Rīgas pilī strādā Valsts prezidents, tāpēc pils iekšpuse apmeklētājiem parasti ir slēgta. Toties ārpusi var apskatīt brīvi: biezos mūrus, abus apaļos torņus un goda sardzi pie ieejas. Tos vislabāk redzēt no Pils laukuma un no Daugavas krastmalas.

To ir viegli iekļaut pastaigā pa Vecrīgu - līdz Doma laukumam ir vien dažas minūtes. Nostājies upes malā, paraugies uz pils mūriem, un audiogids pastāstīs, kā krustnešu cietoksnis kļuva par prezidenta pili. Vislabāk nāc pievakarē, kad saule apspīd rietumu mūri virs ūdens.